Nozares, kurās ar stresu var sastapties visvairāk

Mūsdienu darbavietas parasti ir ļoti plašas, aktīvas un enerģijas pilnas, tāpēc mēs varam būt diezgan pārliecināti, ka tajās ir atrodami arī pietiekami daudz stresa avotu. Vai ir atrodamas kādas sakarības starp stresa līmeņiem dažādās industrijās? To mēģināsim uzzināt. Lielbritānijā Perkbox 2020. gadā veiktā aptaujā tika noskaidroti ļoti dažādi un interesanti fakti par reālo situāciju darba tirgū, kurus tad mēģināsim arī izpētīt. [1]

Visprasīgākās nozares šajā jautājumā

Ar vislielāko stresu pēc rezultātiem saskaras klientu apkalpošanas, augstākās vadības, pārdošanas un dažādos finanšu departamentos. Tas lielākoties var tikt izskaidrots ar to, ka tieši šajās nozarēs notiek bieža un ekstensīva komunikācija gan ar kolēģiem, gan klientiem. Bieži tiešs darbs ar klientiem var būt ļoti nogurdinošs un prasīgs, jo var gadīties dažādi neapmierināti klienti, kā arī tādi, kuriem ir grūti ieskaidrot kaut ko saistībā ar sniegto pakalpojumu vai preci. Mēdz gadīties arī klienti, kas vienkārši principa pēc kaut kam iebilst, lai tikai sarežģītu dzīvi uzņēmuma darbiniekiem. Patiesībā ļoti līdzīgi var arī gadīties ar kolēģiem, jo šādi cilvēki var gadīties dažādos kolektīvos, dažādās vietās. Iegūtie pētījuma rezultāti parāda, ka šī problēma visaktuālākā ir tādās industrijās kā darbs valsts sektorā, telekomunikācijās, medijos un mārketingā, veselības nozarē, kā arī izglītības un nekustamo īpašumu nozarēs.

Kuras vecuma grupas visbiežāk darbā saskarās ar stresu?

Veiktajā pētījumā noskaidrojās, ka visbiežāk ar stresu darbā saskaras tieši 25 – 34 gadus veci cilvēki, pēc tam sekoja 18 – 24 gadus vecie respondenti, savukārt trešo vietu ieņēma 35 – 44 gadus veci darbinieki. Pirmajā vecuma grupā 31% no visiem saskaras ar darba izraisītu stresu ik nedēļu, otrā vecuma grupā tie bija 27%, savukārt trešajā 23%. Šie skaitļi raisa diezgan lielas bažas, ņemot vērā, ka ar milzīgu un regulāru stresu sastopas tieši gados jauni cilvēki. Šajās vecuma grupās bieži vien cilvēki nobāzējas kādā vienā darbavietā un ilgstošāku laiku pavada tajā, kas nozīmē, ka ļoti iespējams darbinieks vairs nemainīs darba vietu, neskatoties uz to, ka regulāri sastopas ar stresu. Tas savukārt atstās ļoti negatīvas sekas uz viņu psiholoģisko un fizisko veselību. Mūsdienu darbinieku vidū ļoti populāra un aktuāla ir izdegšanas problēma, un darbā radītais stress pilnīgi noteikti ir viens no iemesliem tās veicināšanā. Gallup veiktajā pētījumā apmēram 23% aptaujāto atklāja, ka jūtas izdeguši biežāk nekā tā nejūtas. Papildus tam 44% jūtas izdeguši dažreiz. Tātad varam secināt, ka apmēram divas trešdaļas darbinieku darba procesā ar izdegšanu sastopas – kāds mazāk, kāds vairāk. [2]

Kas ir vispopulārākie stresa izraisītāji darbavietā?

Pirmajā vietā ar 37% aptaujāto ir biroja politika, tam ar 34% seko uzņēmuma iekšējās savstarpējās komunikācijas trūkums. Trešajā vietā ar 33% – citu darbinieku paveiktā darba kvalitāte, īpaši komandu jaunāko dalībnieku. Kā nākamie iemesli tiek minēti darbinieka paša sniegums pienākumu izpildē, klientu apmierinātība, saspīlējumi ar vadītājiem, ilgas darba dienas, zems kultūras līmenis uzņēmumā, kopējais kompānijas sniegums, kā arī vēl citi iemesli.
Ar regulāru stresu darbavietā sastopas lielākā daļa nozaru, un būtu ļoti grūti atrast tādu, kurā nebūtu nemaz. Diezgan biedējošs ir fakts, ka ar šo problēmu visvairāk sastopas tieši gados jauni cilvēki, kuru veselībā un karjeras izaugsmē tas var atstāt pamatīgus robus, ja situācija savlaicīgi netiek uzlabota. Tā viennozīmīgi ir aktuāla problēma, kurai ir nepieciešami kvalitatīvi un pēc iespējas ātrāki risinājumi.

Publicējis

Inga Alīna Gaile

Sveiki, te Inga. Mani vienmēr ir valdzinājusi un reizē šausminājusi patērētāju sabiedrība. Vai vismaz tās rietumnieciski kapitālistiskais variants ar džungļu likumiem. Bet es ticu, ka ir arī labāki veidi, kā dzīvot. Par to rakstīšu šajā blogā. Ja Tev patīk, nekautrējis un dod ziņu. Varbūt varēsim atrast iespējas sadarboties.